Dzelzceļa vēsture

1861.gada 12.septembrī Latvijas teritorijā atklāja pirmo dzelzceļa līniju – Rīga –Daugavpils, kas uzbūvēta līdzās senajam tirdzniecības ceļam pa Daugavu. Dzelzceļš, kļūdams par ērtāko un lētāko ceļu uz Rīgas ostu, sekmēja ne tikai lauksaimniecības produkcijas piegādi, bet arī jaunu amatniecības un tirdzniecības centru izaugsmi un rosināja latviešus apgūt dzelzceļu būvniecības un ekspluatācijas prasmes. Pusotra gadsimta laikā gan Rīgas – Daugavpils, gan citi mūsu dzelzceļi piedzīvojuši milzīgas izmaiņas un dažādus attīstības posmus. Ir mainījušās gan varas un apsaimniekošanas formas, gan tehnoloģijas un cilvēku attieksme pret dzelzceļu. Taču nemainīga ir dzelzceļa lielā nozīme valsts dzīvē.

______________________________________________________

Attēli no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja un zinātniskā arhīva.


Dzelzceļa vēsture

1861

1861.gada 12.septembrī publiskai lietošanai tiek nodots pirmais dzelzceļš Latvijas teritorijā. Tas savieno Rīgu ar Daugavpili un ir būvēts kā divu paralēlu 1524 mm platu sliežu ceļu dzelzceļa līnija ar 14 stacijām. Šodien posmā Rīga – Daugavpils ir 43 vilcienu sadales un pieturas punkti.

Rīgas stacija, 1861. gads
1862
Daugavpils stacijas ēka, 19./20. gadsimta mijā.

1862. gada 15. decembrī pabeigta Sanktpēterburgas–Daugavpils–Varšavas dzelzceļa būvniecība, kas paver iespēju no Latvijas uz Rietumeiropu ceļot ar vilcienu.

1868

1868. gada 21. novembrī atklāts Rīgas–Jelgavas dzelzceļš. Tā Rīgas stacijas teritorijā šobrīd iekārtots Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs, kurā apskatāma plašākā 1524 mm platsliežu dzelzceļa ritošā sastāva kolekcija Eiropas Savienībā.

Rīgas stacijas ēka Pārdaugavā, 1868. gads
1873
Vilcienu un kājāmgājēju kustība pa 1872. gadā būvēto Rīgas dzelzs tiltu

1873. gada 1. janvārī atklāta vilcienu kustība pār pirmo pastāvīgo Daugavas tiltu Rīgā, kuru izmantoja arī gājēji un zirgu pajūgi. Šobrīd Latvijā tiek ekspluatēts 671 dažāda garuma dzelzceļa tilts.

1877

1877. gada 25. jūnijā atklāta vilcienu satiksme starp Rīgu un Majoriem, kas septembrī pagarināta līdz Tukumam. Tas ir vienīgais īpaši pasažieru pārvadājumiem paredzētais dzelzceļš Latvijā.

Majoru dzelzceļa stacija, 19. gadsimta beigas
1889
Dzelzceļa tilts pār Raunas upi, 20. gadsimta 20.-30. gadi

1889. gada 22. jūlijā atklāta regulāra vilcienu kustība pa Rīgas–Valgas–Pleskavas dzelzceļu. Šī ir pirmā par valsts līdzekļiem būvētā dzelzceļa līnija Latvijas teritorijā. Iepriekš visi dzelzceļi Latvijā tika būvēti privātā kārtā, valstij garantējot uzņēmējiem nelielu, taču pastāvīgu peļņu, tādā veidā atbalstot, ja ar pārvadājumiem nebūtu iespējams nopelnīt.

1898

1898./1899.gadā Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcā un uzņēmumā “Fēnikss” Rīgā saražo 9210 kravu, pasažieru un tramvaju vagonus jeb aptuveni ¼ daļu no visiem Austrumeiropā izgatavotajiem dzelzceļa vagoniem.

Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca, 20. gadsimta sākums
1903
Gulbenes šaursliežu dzelzceļa stacija, 20. gadsimta sākums

1903. gada 15. augustā atklāts 750 mm šaursliežu dzelzceļš no Pļaviņām līdz Valkai. No 210 km garā sliežu ceļa šobrīd saglabājušies 33 km starp Gulbeni un Alūksni, kas ir vienīgā šaursliežu līnija Baltijā, pa kuru vēl tiek veikti regulāri pasažieru pārvadājumi.

1904

1904. gada 11. novembrī pabeigta 1094 km garā Ventspils–Maskavas dzelzceļa būvniecība. Tas sekmē kravu pārvadājumu pieaugumu caur Latvijas ostām, 1910.gadā sasniedzot 5,4 miljonus tonnu gadā. Mūsdienās kravu apgrozījums pieaudzis līdz 70 miljoniem tonnu gadā.

Vindavas jeb Ventspils (tagad – Rižskaja jeb Rīgas) stacijas ēka Maskavā, 20.gadsimta sākums
1913
Rīdzinieki stāv rindā pēc vilciena biļetes uz Jūrmalu, 20. gadsimta sākums

Līdz ar dzelzceļa izbūvi Rīgā strauji attīstījusies rūpniecība. Rīdzinieku skaits pieaudzis no 60 600 iedzīvotājiem 1840.gadā līdz 517 500.

1914

1914. gada 27. aprīlī vilcienu kustībai atklāts jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu un tam pielāgotā Rīgas galvenā pasažieru stacija. 1872. gadā būvētais vecais dzelzceļa tilts par vienu miljonu rubļu tiek pārdots Rīgas pilsētas domei, lai to izmantotu pilsētas satiksmes nodrošināšanai.

Jaunais un vecais Rīgas dzelzceļa tilts, 1914. gads
1915
Karalauka dzelzceļa būvniecība Sēlijā, 1916. gads

Pirmā pasaules kara mērķiem Vācijas armija pārbūvē Kurzemes teritorijā izvietotos platsliežu dzelzceļus no 1524 mm jeb krievu platuma uz 1435 mm jeb normālplatuma sliežu ceļiem. Tiek uzsākti plaši 600 un 750 mm šaursliežu karalauka dzelzceļu būvniecības darbi.

1919

1919. gada 5. augustā nodibināta Latvijas Valsts dzelzceļu virsvalde, kas uzskatāma par VAS “Latvijas dzelzceļš” priekšteci. Šajā laikā Latvijā ir pieci dažādi sliežu ceļu platumi - divi platsliežu: 1524 un 1453 mm; trīs šaursliežu: 1000, 750 un 600 mm.

Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka Gogoļa ielā 3, Rīgā, 20. gadsimta 20-30. gadi
1920
Rīgas – Tallinas pasažieru vilciena vagons, 20. gadsimta 20. gadi

1920. gada 28. septembrī noslēgta vienošanās starp Latviju un Igauniju, bet 1921. gada 1. februārī starp Latviju un Lietuvu par pasažieru un kravu pārvadāšanu. Tiek atjaunoti pasažieru pārvadājumi starp Rīgu, Tallinu un Kauņu.

1921

1921. gada 19. augustā uzsākti tiešie pasažieru pārvadājumi maršrutos Rīga – Parīze un Rīga – Ostende. Tos “Nord Express” maršruta ietvaros līdz 1939. gadam nodrošina Starptautiskā guļamvagonu sabiedrība. Vidējais šo ekspresvilcienu kustības ātrums 1938. gadā ir 80 km/h.

“Nord Express” maršruta vilciens, 20. gadsimta 30. gadi
1925

1925. gada 7. oktobrī ekspluatācijā nodots pirmais Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” starpkaru periodā ražotais III klases pasažieru vagons. Līdz 1931. gada rudenim divās Latvijas rūpnīcās kopā saražo 175 šāda tipa II un III klases vagonus, kas paredzēti gan vietējai, gan starptautiskajai satiksmei.

1929

1929. gada 25. septembrī pabeigta Liepājas–Glūdas (Jelgavas) dzelzceļa būvniecība. Tā ir pirmā dzelzceļa līnija, kas uzbūvēta Latvijas valstī.

1933

1933. gada 13. maijā ekspluatācijā nodota pirmā Latvijā uzbūvētā tvaika lokomotīve Tk-243, kas izgatavota Latvijas Valsts dzelzceļu darbnīcās Liepājā. Šī vieglā, ekonomiskā un tehniski pārdomātā lokomotīve ir viena no divdesmit unikālajām 1-1-1 tipa tvaika vilces ritošā sastāva vienībām, kas tika saražotas pēc Latvijas Valsts dzelzceļu pasūtījuma. Pēc Otrā pasaules kara vairākas bijušās Latvijas Valsts dzelzceļu 1-1-1 tipa lokomotīves tika izmantotas manevru darbos Vācijā un Polijā. Viena no tām mūsdienās apskatāma Polijas dzelzceļa muzejā Varšavā.

1937

1937./1938. gadā Latvijā pa dzelzceļu pārvadātas 5 000 000 tonnu preču, tajā skaitā 2 300 000 tonnu kokmateriālu, 680 000 tonnu lauksaimniecības ražojumu (arī 252 000 sivēnu) un 626 000 tonnu izrakteņu (galvenokārt ģipšakmens un kaļķakmens). Salīdzināšanai - 2015. gadā pārvadātas 55 600 000  tonnu dažādu kravu, galvenokārt, akmeņogles un naftas produkti.

1940

1940. gada 1. septembrī Latvijas Valsts dzelzceļu virsvalde ir spiesta Latvijas dzelzceļu saimniecību nodot PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārziņā. Pusgada laikā visi platsliežu dzelzceļi tiek pārbūvēti 1524 mm jeb krievu platumā.

1941

1941. gada 20. jūlijā, Vācijas armijai iebrūkot Latvijā, tiek uzsākta visu platsliežu dzelzceļu pārbūvēšana 1435 mm jeb normālplatumā, ko pabeidz 1941. gada 14. oktobrī. Dzelzceļus Latvijas teritorijā sāk pārvaldīt Vācijas Valsts dzelzceļu Ziemeļu galvenā pārvalde.

1941

1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju līdz ar tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju deportēti vairāki simti dzelzceļnieku, kuru vidū bija gandrīz visu lielāko staciju priekšnieki, virsvaldes darbinieki, kā arī ceļu strādnieki un kantora darbinieki.

1944

1944. gada 5. oktobrī kārtējā varas maiņa - Latvijas teritorijas daļā darbu atsāk PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta Latvijas dzelzceļa struktūrvienība. Kārtējo reizi triecientempā tiek veikta platsliežu dzelzceļu pielāgošana krievu (1524 mm) platumam, ko pabeidz 1945. gada maijā pēc Vācijas armijas kapitulācijas Kurzemē. Tomēr lielo postījumu pilnīgai novēršanai un sabojātās dzelzceļa infrastruktūras kapitālai atjaunošanai nepieciešams ilgs laika periods - Vidzemē, Latgalē un Zemgalē iznīcināti 60% galveno sliežu ceļu, 55% staciju ceļu, 78% pārmiju, 89% lielo tiltu, 95% lokomotīvju depo, 83% ūdenstorņu un 75% staciju ēku.

Skats uz Daugavpils dzelzceļa stacijas sliežu ceļiem, 1944. gads
1949
Jaunais dīzeļvilciens Rīgas pasažieru stacijā, 1949. gads

1949. gada 1. septembrī starp Tallinu, Rīgu, Viļņu un Minsku uzsākti pasažieru pārvadājumi ar dīzeļvilcieniem, aizstājot lēnākos un neekonomiskos tvaika lokomotīvju pasažieru vilcienus.

1950

1950. gada 20. jūlijā atklāta elektrovilcienu kustība starp Rīgu un Dubultiem, tā aizsākot piepilsētas pasažieru pārvadājumu straujo attīstību.

RVR izgatavotais elektrovilciens, 1956. gads
1960

 

1960. gada 20. jūlijā atklāta jaunā Rīgas pasažieru stacijas ēka. Līdz ar tās izbūvi likvidēti sliežu ceļi pilsētas ielu līmenī - tie pārcelti stacijas augšējā līmenī, paplašinot uzbērumu un papildus izbūvējot trīs pasažieru platformas.

1976

1976. gada 12. februārī Juglas dzelzceļa stacijā, saduroties Ļeņingradas – Rīgas pasažieru vilcienam un divām dīzeļlokomotīvēm, notiek traģiskākais negadījums Latvijas dzelzceļa vēsturē, dzēšot 46 cilvēku dzīvības.

Traģiskās dzelzceļa katastrofas vieta
1991

Latvijas valstij atgūstot neatkarību, 1991. gada 31. decembrī darbu uzsāk jaundibinātais Latvijas valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš”.

2011

 

2011. gada 21. septembrī prezentēta pirmā Latvijā pilnībā modernizētā dīzeļlokomotīve. Tā aprīkota ar ASV uzņēmumā “Caterpillar” izgatavotu datorizēti vadāmu ekonomisku dīzeļdzinēju, kurš spēj attīstīt līdz 2100 zirgspēku lielu jaudu, ierindojot šo manevru lokomotīvi starp spēcīgākajām savā klasē.

Modernizētā ČME3M dīzeļlokomotīve
2015
Stacijas Bolderāja 2 sliežu ceļi

VAS ”Latvijas dzelzceļš” nodod ekspluatācijā otro sliežu ceļu starp Skrīveru un Krustpils dzelzceļa stacijām, pabeidz stacijas Bolderāja 2 un savienojošo sliežu ceļu ar Krievu salu būvniecību, kas ļauj palielināt piegādājamo kravu apjomu Latvijas ostām. VAS ”Latvijas dzelzceļš”  kopējais sliežu ceļu garums ir 3017 km – tikpat, cik no Rīgas līdz Atēnām, mērot attālumu pa šoseju.

2016

Jūrmalas un Jelgavas virzienos tiek pabeigta 16 staciju un pieturas punktu modernizācija un pasažieru platformu piemērošana jaunajam Eiropas standartam.

Jaunais perons Asaros